Brīvajam brīdim

Lapzemes galvaspilsētā Rovaniemi atrodas Ziemassvētku vecīša ciemats, 
kur ik dienas var sastapt gan pašu vecīti, gan viņa uzticamo palīgu ziemeļbriedi Rūdolfu. 
Tieši uz šejieni ik gadu pienāk miljoniem bērnu vēstules, 
un rūķi sagatavo atbildi uz katru no tām, uz polārā loka robežas uzbūvēto biroju 
pārvēršot par vienu no lielākajiem pasta apmaiņas punktiem pasaulē.

Lapzemē iedzīvotāju blīvums ir ~ 2 cilvēki uz kvadrātkilometru.  
Lapzemes kopējais iedzīvotāju skaits ir nedaudz zem 200 tūkstošiem, 
kas ir vienāds ar Ziemeļbriežu skaitu, kas mitinās šajā teritorijā.

 

Polārais loks ir robeža, kas apzīmē teritoriju, kurā saule nenoriet vasaras vidū un neuzlec ziemas vidū. 
Tādejādi Lapzemē gada pēdējais saullēkts vērojams 26. novembrī, un nākamā reize, kad var ieraudzīt sauli ir   tikai 17.janvārī.Toties jūnijā un jūlijā Lapzemē var priecāties par sauli virs horizonta visas diennakts garumā.

Lapzemes vēsturē zelta drudzis bija aizraujošs laiks. 
Visintensīvāk zelts tika iegūts no 1900. Līdz 1940. gadam. 
Taču arī mūsdienās daudzviet Lapzemē zelta ieguve ir cilvēku vienīgā nodarbošanās. Līdz šim lielākais zināmais zelta gabals, ko izskalojis tūrists Lapzemē ir 39,6 g smags. Laimīgais bija kāds vienpadsmitgadīgs puika, kas par iegūto naudu nopircis sev mopēdu. Šā zelta gabala replika atrodama Gold Prospector muzejā Lapzemē.

Ziemeļu priedei ir ļoti īss ikgadējais augšanas laiks, un Lapzemē gada laikā 
var izaudzēt tikai 1 kubikmetru koksnes uz hektāru, kas ir četras reizes mazāk 
kā Latvijas klimatam līdzīgākajos Somijas dienvidos. Līdz ar to ziemeļu priede ir daudzkārt izturīgāka un spējīga nodzīvot līdz pat 500 gadu vecumam. 

Lapzemē var sastapties ar  unikālu un elpu aizraujošu dabas fenomenu – Ziemeļblāzmu, kuras spožums līdzinās pilnmēness radītai gaismai. Ja Lapzemē pavadīsi vismaz nedēļu, varbūtība ieraudzīt ziemeļblāzmu, lai nekad to neaizmirstu, būs visai liela.